Ziņa, ka Iepirkumu Uzraudzības birojs Rīgas domei aizliedzis slēgt līgumu ar dzīvnieku pansiju „ Ulubele” par Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes „ Līči” tālāku apsaimniekošanu nāca kā auksta ūdens šalts. Un ne jau tādēļ, ka kāds piedāvātu aprūpēt nelaimē nonākušos dzīvniekus labāk, bet tādēļ, ka aiz birokrātiska formālisma ir pazaudēta būtība. Mūsuprāt, saturs, šajā, tik specifiskajā iepirkumā ir galvenais! ”Ulubeles„ klupšanas akmens izrādījās pozīcija par eitanizēšanu, jo pansija uzskatīja un uzskata, ka nedrīkst sodīt dzīvnieku ar nāvi tikai tādēļ, ka tas ir noklīdis vai nevienam nepieder un divu nedēļu laikā nav atradis jaunas mājas, ko arī atspoguļoja piedāvājumā.
Neskatoties uz to, ka Rīgas dome atzina „ Ulubeles” piedāvājumu par labāko un ekonomiski izdevīgāko, divas reizes sūdzību iepirkumu uzraudzības birojā iesniedza dzīvnieku patversmes „Līči” agrākie un ilgadējie apsaimniekotāji, kas ir aktīvi izstrādāto MK noteikumu par mājdzīvnieku iezīmēšanas ar mikročipiem pretinieki un aktīvi patversmes dzīvnieku eitanazēšanas piekritēji (pēc viņu datiem, nonāvējot līdz 85% no dzīvnieku skaita). Ironiski, bet nāvi birokrātija akceptē vienkāršāk, ja tā ir pareizi noformēta.
Ja piekrītat, ka dzīvības saglabāšana nav pārkāpums un atbalstāt pansijas „Ulubele” centienus humānisma vairošanā, ja esat ieinteresēti un vēlaties palīdzēt nelaimīgajiem, noklīdušajiem un pazaudētajiem, ja ir ierosinājumi kā nepieļaut netaisnību un dzīvnieku nogalināšanu, kā arī jautājumi, rakstiet uz e-pastu: atbalsti@inbox.lv
Šī ir „Dzīvnieku pansija Ulubele” atklātā vēstule: Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvnieku patversme – patvērums dzīvniekiem vai pamestu dzīvnieku likvidēšanas vieta par nodokļu maksātāju naudu?
Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme atrodas Līčos. Kopš 2010.gada maija, kad tās apsaimniekošanu iepirkuma rezultātā pārņēma biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele” (Ulubele), Līču patversmes darbības principi ir būtiski mainīti – Līčos vairs nenotiek masveida dzīvnieku eitanāzijas un ir veikti acīmredzami uzlabojumi, jo Ulubele labiekārtojusi patversmes teritoriju un dzīvnieku turēšanas vietas, kā arī atvērusi Līčus sabiedrībai - visiem, kas vēlas ziedot savu laiku, darbu un mīlestību patversmes dzīvnieku aprūpei.
Kad Ulubele pagājušā gada maijā uzsāka Līču apsaimniekošanu, tur valdīja bēdīga aina – dzīvnieku voljēru kanalizācijas šahtas pilnas ar izkārnījumiem un vecu pārtiku, piedrazota patversmes teritorija ar visādiem krāmiem un sarūsējušu kārbu grēdām, stikli un veci sieti, viss aizaudzis ar krūmiem, ap lielajiem kokiem mizās iegriezušās suņu ķēdes, salauzti vārtiņi un durvis, kuras nav iespējams aizvērt, salauzti un sarūsējuši kanalizācijas notekas vāki, kur var savainoties gan dzīvnieki, gan cilvēki, milzīga vaļēja atkritumu bedre, iekštelpās milzīgs haoss. Sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Šobrīd tā ir pagātne, ko diez vai būtu vērts pieminēt, jo nu viss Līču patversmē, pateicoties Ulubeles iniciatīvai, kā arī tās plašajam sadarbības partneru un atbalstītāju lokam, ir saremontēts, labiekārtots un dzīvnieku turēšanas apstākļi Latvijā esošo patversmju mērogiem vairāk kā labi...
Tā kā pagājušā gada Rīgas pilsētas patversmes apsaimniekošanas iepirkuma termiņš bija vien astoņi mēneši, Ulubele, lai turpinātu uzsākto darbu, protams, pieteicās arī jaunajam iepirkumam uz turpmāku pilsētas patversmes apsaimniekošanu. Neskatoties uz to, ka jau divas reizes RD iepirkuma komisija ir atzinusi Ulubeles piedāvājumu par saimnieciski izdevīgāko, iepriekšējā ilggadīgā Līču apsaimniekotāja kārtējo sūdzību rezultātā Rīgas Dome nedrīkst noslēgt līgumu. Līču iepriekšējais apsaimniekotājs bija biedrība „Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” (Jugla), kas 7 gadus darbojās Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē līdz 2010.gada maijam. Kārtējo reizi sūdzoties, Jugla apšauba Ulubeles spēju kvalitatīvi aprūpēt Rīgas pilsētas patversmes dzīvniekus, ziedojumu piesaistes pamatotību Rīgas pilsētas patversmes dzīvnieku aprūpei un Ulubeles iesniegtos izcenojumus dzīvnieku veterinārajai aprūpei, kā arī pārmet Ulubelei par negodīgu konkurenci.
Juglas lielais „trumpis” vēlmē tikt atpakaļ saimniekot Līčos balstīts uz Ulubeles veterināro pakalpojumu izcenojumu apšaubījumu, jo Ulubele veterinārijas sadaļā atļāvusies prasīt no Rīgas domes naudu tikai par dzīvnieku vakcinēšanu un ārstēšanu, neprasot no pašvaldības līdzekļus attārpošanai, atblusošanai un eitanāzijām. Šī „dzīvnieku aizsardzības grupa”, vērtējot visus pēc savas mērauklas, piemirsusi, ka Ulubele nesoda dzīvniekus ar nāvi pēc 14 dienām tikai tādēļ, ka tie noklīduši vai pamesti.
Par to kā apsaimniekoti Līči agrāk un tagad, vislabāk liecina skaitļi: eitanazēto dzīvnieku skaits Līču patversmē vidēji mēnesī Juglas apsaimniekošanas laikā – 40 dzīvnieki, Ulubeles laikā -1 dzīvnieks. Saskaņā ar Juglu apkalpojošā veterinārārsta pausto par Līču patversmi– „10 gadu darba pieredzē tikai 15 % suņu (kaķiem vēl mazāks procents) esot atrasti saimnieki vai tie nodoti adopcijai, bet pārējie 85 % dzīvnieku esot eitanazēti”, attiecīgi 85 % veterinārmedicīniskās aprūpes vajadzībām paredzētie izdevumi jāparedz eitanāzijas līdzekļiem, nevis dzīvnieku aprūpei.” Ja Jugla lielāko daļu veterinārmedicīniskās aprūpes izdevumu plāno dzīvnieku eitanāzijai, tai pat laikā sevi pozicionējot kā dzīvnieku aizsardzības biedrību, tad jau Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme no patvēruma atkal būtu jāpārvērš par dzīvnieku pēdējo piestātni pirms „humānas nonāvēšanas”. Vai tāds ir dzīvnieku aizsarga cienīgs mērķis?
Ulubeles mērķis un tās Statūtos noteiktie uzdevumi neparedz dzīvnieku plānveida eitanāzijas pēc pašvaldības apmaksātajām dzīvnieka uzturēšanas 14 dienām, un biedrība ar savu līdzšinējo darbību ir pierādījusi, ka tā spēj nodrošināt Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē paredzēto dzīvnieku kapacitāti un apriti, neveicot lielu skaitu dzīvnieku eitanāzijas.
Pašvaldība, izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, izvēlējās sev saimnieciski izdevīgāko modeli, jo pašvaldības interesēs nav apmaksāt dzīvnieka ārstēšanu un vakcināciju 14 dienas, lai 15-tajā dienā vēl papildus maksātu arī par pašvaldības līdzekļiem ārstētā, vakcinētā dzīvnieka eitanāziju.
Ulubele uzskata, ka jebkura - arī pašvaldības patversme - ir patvērums nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem, nevis vieta, kur tie par nodokļu maksātāju naudu būtu jālikvidē. Tāpēc Ulubele savu misiju īsteno arī attiecībā uz Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes dzīvnieku aprūpi, un neuzskata par iespējamu dzīvnieku eitanazēt vien tāpēc, ka beigušās pašvaldības apmaksātās 14 uzturēšanās dienas. Pēc šī termiņa visi patversmes dzīvnieki automātiski pāriet Ulubeles aprūpē par biedrības līdzekļiem, kas ir sabiedrības saziedoti speciāli šim mērķim – sadarbībā ar fondu Ziedot.lv realizējot projektu „ Izdari sirds darbu”, tādējādi sniedzot iespēju dzīvniekiem uzturēties patversmē tik ilgi, līdz tie atrod esošos vai jaunus saimniekus.
Gribas aicināt Juglas dzīvnieku aizsardzības grupu attapties un novēlēt visiem šīs jomas speciālistiem vienotu sadarbību, lai kopējā frontē tiktu panākta būtiskākā lieta mīļdzīvnieku aizsardzībai - to čipēšana un datu apkopošana vienotā reģistrā, lai tikai un vienīgi katrs īpašnieks pats būtu atbildīgs par savu rīcību pret viņam piederošu dzīvnieku. Patversmes nav un nekad nebūs atrisinājums dzīvnieku aizsardzībai un to turpmākai nepamešanai. Patversmes būtība nav kļūt par dzīvnieku tirdzniecības vietu vai izgāztuvi, kur perspektīvākie eksemplāri pārdodami, bet pārējie likvidējami. Patversmes misija ir būt par īslaicīgu patvērumu jebkuram dzīvniekam, kas nejauši noklīdis, vai dzīvniekam, kura īpašnieks dažādu apstākļu dēļ spiests atteikties no sava mīluļa.
Novēlam Juglai pēc iespējas atvērt savu jaunceļamo patversmi „Labās mājas”, nezūdīties par negodīgu konkurenci un neapmelot citus par nespēju aprūpēt dzīvniekus Līčos. Darāmā šajā jomā vēl tik daudz, tāpēc vietas un darba pietiks visiem.
Biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”
